Jogas pamati

Ieskatieties vērīgāk šajā zīmodziņā. Vai uz tā redzamais cilvēks neatgādina mūsdienu jogu? Vismaz poza ir tāda, kādā esam raduši redzēt galvenokārt jogus. Bet zīmodziņš ir savus piecus tūkstosus gadus vecs un atrasts senas Indijas kultūras šūpuļvietās- Mohendžo-dāro un Harapas pilsētu izrakumos.

Senās Indijas kultūra ir saistījusies ar savādu tradīciju- ārkārtīgi daudz lietot svešvārdus. Vārds “joga” ir tikai viens no daudzajiem. Šo vārdu skaidrošanai ir tērēts milzumdaudz laika un vēl vairāk papīra. Taču, pareizi iztulkojot tiešam vieglāk apjēgt vārdu būtību. Galu galā pat Buda kādreiz teicis, ka gudra ciulvēka pazīme ir spēja runāt par sarežģītām lietām pēc iespējas vienkārsiem vārdiem.

Pamēģināsim?

Joga. Ko īsti saprotam ar šo vārdu?

Tradicionāli skatoties, vārdam”joga” ir vairākas nozīmes. Tas ir cēlies no vārda saknes “yuj”, kas tulkojams kā “savienoties”, “stingri turēties”, “sasaitēt” utt. Vārdnīcās mēs varētu atrast ap 20 dažādu šā vārda tulkojumu un skaidrojumu. Praksē visbiežāk tiek izmantoti tulkojumi “koncentrēsanās”, “vienotība”, “saplūšana vienā”.

Pēc satura tam radniecīgi ir gan latīņu vārds “reliģija”, gan latviešu “līgot”, jo gan latviešu “līgo”, gan latīņu “religare” nozīmē savienošanu.

Līdz ar to var rasties jautajums: kas ar ko tiek savienots?

Tradicionāla atbilde indiešiem skanētu: Brahmans ar Ātmanu, bet citiem vārdiem- visas esības pamata un realitātes avota savienība ar tās izpausmi katrā cilvēciskajā būtnē vai, vēl vienkāršāk izsakoties, savienojas cēlonis ar sekām.

Turklāt nav svarīga cilvēka reliģiskā vai konfesionālā piederība. Tā, ka part jogu pēc būtības var izrādīties arī pārliecināts katolis, musulmanis vai dievturis. Un pats par to nemaz nenojaust. Formulētā patiesība uz visiem attiecas vienādi.

Vēl cita vārda “joga” nozīme-”tā saniegšana, kas iepriekš bija nesasniedzams”.

Tātad varam teikt, ka joga ir jebkuras izmaiņas.

Vienīgi joga nozīmē arī to, ka darbības laikā esam pilnīgi uz to koncentrējušies.

Mēs pilnībā apzināmies, ko darām, un tamdēļ veicam darbus labāk un produktīvāk. Joga uzdevums ir apzināties darbības mērķi un skaidri zināt, kas darāms, lai mērķi sasniegtu. Tādējādi, lai cik tas varbūt izklaušas neticami, joga pēc būtības ir ļoti mūsdienīga un aktuāla. Nu vismaz tajā nozīmē, kā māca apzināties daramo, mērķtiecīgi virzīties uz rezultātu un koncentrēties darbam.

Blakus savai etimoloģiskajai nozīmei vārdam “joga” ir vēl arī cita nozīme- tas ir metožu un prakses kopums darbam ar ķermeni un apziņu.

Joga sūtrās vairākkārt minēts slavenais teiciens: “Yoga cittavritti nirodhah”, kas tulkojumā nozīmē “Joga ir nekontrolētu apziņas procesu novērtēšana”.

Tomēr joga nav tik viendabīga, un mēs atpazīstam samērā daudz jogas veidu. Pat tik daudz, ka vārds “joga” sak atgādināt mūsu sarunvalodā lietoto vārdu “metode”. Galu galā metode arī ir kā tilts, kas savieno ieceri ar galarezultātu. Bet, atgriežoties pie indiskajiem svešvārdiem, paskatīsimies, kādi mums ir pazīstamākie.

Jogas veidi.

Dalījums veidos ir visai nosacīts, jo praksē tie cits bez cita nepastāv un drīzāk ir minami ka jogas sastāvdaļas. Tā kā cilvēki ir tik dažādi, tikpat dažādi ir arī akcenti- ko nu kuram vairāk ir bijusi gribēšana izcelt, ar ko vairāk nodarboties, kas bijis aktualaks un kādiem konkrētiem gadijumiem. Vienkārši varam runāt par dažādām jogas skolas praksēm un tradīcijām, kur dažādi izvietoti pamatakcenti.

Parasti tiek minēti jogas pamatvirzieni, kuros visupirms ieskatīsmies, tikai garāmejot:

Karma joga-

galvenā tēma ir nesavtīga darba prakse par labu dzīvajām būtnēm. Tiek mācīta spēja nepieķerties sava darba augļiem un galējā stadijā arī spēja no tiem atteikties. Ne nozīmē, ka cilvēkam nav nekādas atbildības par to, ko sastrādājis, bet gan tādā, ka tu nedrīksti darba augļus pasniegt kā pašmērķi.

Tā tiek attīstīts dāsnums, gatavība palīdzēt un nepieķeršanāsmateriālām lietām.

Uzskata, ka ar šo praksi attīra negatīvo karmu un (kas īpaši svarīgi)- attīsta nepieķeršanos, kas savukārt neļauj attīstīties tādām cilvēka īpašībām kā skopums, slinkums, egoisms.

Bhakti joga-

mīlestības joga un Guru vai Dieva pielūgšana. Izjūtot spēcīgu emocionālu padevības un pakļaušanās ekstāzi, bhakti atsakās no sava personīgā ego, garīgi savienojoties ar savu dievību.

Bhakti joga gan vairāk piemērota cilvēkiem ar ekstātisku psihes konstitūciju. Praktiskajā līmenī tā realizējas caur pielūgšanas rituāliem, garīgiem dziedinājumiem, mantrām, dejām utt.

Labs Bhakti jogas prakses piemērs ir krišnaītu prakse, bet tikpat labi bhakti elementus varam saskatīt citu reliģiju praksē- tiklab musulmaņu, tiklab arī tajās kristiešu konfesijās, kurās valda ekstātiski rituāli, dziedajumi vai runas (“Jaunā paaudze”, pentakosti utt.)

Džnana joga-

garīgo tekstu (vēdas, upanišādas u.c.) studiju tehnika, kuras noslēgumā, pēc īpašām meditācijām par tekstu vai skolotāja stāstīto, praktikants nonāk līdz atklāsmei un apgūst teksta dziļāko būtību. Vairāk vai mazāk apzināti to dara daudzi no mums, cītīgi studējot savu reliģisko rituālu gramatas, un ir vienalga vai tās ir Bibele, vēdas, grāmatvedības pamati, fizikas rokasgrāmata vai kas tamlīdzīgs.

Kundalīnī joga-

dievišķās enerģijas, kura potenciāli atrodama katrā cilvēkā, jeb kundalīnī atmodināšanas prakse.

Rietumu cilvēkam tā ir sarežģītāka lieta un grūtāk saskaņojama ar tiem “zinātņu stāstiņiem”, kurus mums joprojām vēl māca skolās.

Iespējams, ka te varam rast kādas paralēles ar iekšējo fizisko rezervju meklēšanu, ar neapjausto iespēju atmodināšanu, par kurām pie mums vairāk runā kā par neparastiem brīnumiem vai ārkārtas gadījumiem.

Atšķirībā no austrumniekiem rietumnieki netiecas sasniegt ko vairāk, un vienīgās prioritātes te, šķiet, ir muskuļu spēks un spēja manipulēt ar masām.

Krija joga-

attīrīšanās prakse. Tā var būt gan fiziskā ķermeņa attīrīšana, gan prāt attīrīšana ar mantrām un meditāciju. Ķermeņa un prāta attīsīšana varētu būt viena no lielākajām aktualitātēm mūsdienu Rietumu sabiedrībā. Tā ir ķermeņa attisrīšana no sārņiem, kas uzkrājušies nevesļiga uztura dēļ un kas ir daudzu mūsu slimību celonis, gan, piemēram, mūsu domu attīsrīšana no agresivitātes, cinisma, rupjībām u.c.

Varbūt te nedaudz var traucēt indiskā terminoloģija, no kuras mums arī faktiski būtu jāatbrīvojas- jāattīrās, jo katrā valodā ir jārunā saviem cilvēkiem saprotamiem vārdiem.

Nada joga-

meditatīvā mūzika un dziedāšana. Tema, par kuras nozīmīgumu savos traktātos Rietumu sabiedrībai ir rakstījis Pitagors un Platons, atzīstot mūzikas īpaši lielo nozīmi sabiedrības veidošanā.

Lūk, tikai viena doma: pierodot pie domas izteikšanas skaistā formā (dziedājumā vai dzejā, kas arī ir ta pati dziedāšana), cilvēks pierod pie domas saistības ar skaistu formu.

Tā pieradis, cilvēks vairs nespēs lietot vārdus, kuri nav skaisti formā (piemēram, rupjības). Musu domāšana kļūst tikpat niansēta vai monotona, cik niansēta vai monotona ir mūzika, pie kuras esam izveidojušies kā domājošas būtnes.

Jantra joga-

īpašu ģeometrisku attēlu jeb jantru radīšana, kuras noved pie apziņas meditatīvā stāvokļa. Jā, vienīgā efektīvā jantra, kuru lietojam sava sabiedrībā, droši vien ir nauda, bet tikpat tās ir atzīšanas un atpazīšanas zīmes (ordeņi, nozīmītes, karogi, logo, firmas zīmes u.c.)

Radža joga-

pašrealizācijas tehnika, kura balstīta uz darbu ar apziņu un iekšējo enerģiju. Radžas jogas stāvokļa realizācija ir visas jogas prakses mērķis, tāpēc arī tās nosaukums ir “karaliskā joga”. Parasti tā ir garīgu vinginājum prakse, kura saistīta ar enerģētisko kanālu un čakru vizualizāciju.

Šo praksi var mācīt tikai skolotājs, kurš pats ir izgājis visu ceļu un ieguvis apstiprinošu atļauju no saviem skolotājiem. Parampara (mācekļu pārmantotības līnija) ir Austrumu garīgās sistēmas pamats. Guru uzdevums ir ne tikai mācīt skolnieku, bet arī nodot enerģiju.

Galvenais, kas kļūst redzams šajās anotācijās, ir tas, kas daudz no tā, ko Austrumu speciālisti ir atzinuši par ļoti vērtīgu ciulvēku formēšanās procesā, mēs esam nepamatoti atstajuši novārtā. Domāju, ka te slēpjas milzīgas rezerves tieši Rietumu sabiedrībai. Ar nosacījumu, ja spēsim veselīgi izvertēt līdzsinējo pieredzi un saglabāt to, kas mums tiešam ir saglabājams, lai liktu klāt to, kur pašlaik esam bērna autiņos.

Hathas jogas pamati.

Tagad ieskatīsimies nedaudz dziļāk jogas pamatos, sakot ar pie mums populārāko jogas skolu- Hatha jogu.

Kad mūsdienās runā par jogu, lielākoties tiek domāta Hatha joga, kas saistās ar fiziskiem vingrinajumiem. Tās pamatā ir patiesība, ka mūsu ķermeni padara dzīvu divu veidu- pozitīvās un negatīvās- enerģijas plūsma. Mūsu veselību nodrošina spēja rast harmoniju un līdzsvaru starp šīm plūsmām.

Vārds “Ha” senindiešu valodā apzīmēja Sauli. “Thai”- Menesi. Vārds “joga” savukārt nozīmē “savienību” un “līdzsvaru”.

Tādējādi Hatha joga apzīmētu divu- Saulespozitīvās un Menes negat īvās enerģiju savienību, līdzsvaru.

Hatha jogas mērķis ir padarīt mūsu apziņu atkarigu no mūsu gribas. Vienkāršāk izsakoties, panākt, lai nevis ķermenis man nosaka, kā es jutīšos, bet gan es noteikšu ka jutīsies mans ķermenis, lai nevis pasīvi konstatēju, kāds man patlaban ir garastāvoklis, bet gan es pats nosaku, kāds tas tagad būs.

Apziņa tiek paplašināta, taja pat laikā palielinot un pastiprinot tās spēju pretoties nervu sistēmas svārstībām. Senie indieši šādu stāvokli sasniegušu cilvēku sauca par “Džavan Mekur” (dievs-cilveks).

Vēsturiski tiek uzskatīts, ka Hatha jogas pamati meklējami Natha jogas (nath- kungs, pavēlnieks) meistaru praksē. Tās adepti mituši Indijā, Bangladešā, Nepālā un Tibetā. Ceļojošie askēti sauca sevi par gorakhanakhtiem. Gorakhanaths- ievērojamākais nathu garīgais skolotājs, kurš, iespējams, bijadzimis Pendžabā, bet daudz ceļojis pa Ziemeļindiju un Nepālu, par ko liecina daudzu svētvietu nosaukumi).

Natha joga ir viens no vecakajiem Austrumu okultisma kultiem. Ta īpatnība- tieksme apgūt “pārdabiskas” spējas. Vienīgā dievība, kuru pielūdza nathi, bija Šiva, kura viena no izpausmēm uz zemes- jogs askēts, jogas radītājs. Tiek uzskatīts, ka Šiva glabā nemirstības noslēpumu, kuru no viņa uzzinājuši nathu garīgie skolotāji Matsendra-naths un Gorakha-naths.

Matsendra un Gorakha ir minami starp 84 lielajiem sidhiem (mahasīdi), kuri sevi attīstijuši ar tantru un jogu un atklājuši jaunu ēru ārkārtīgi efektīvām apziņas attīstības un ķermeņa pārveides metodēm.

Pastāv uzskats, ka mahasīdi savas metodes ieguva no augstakajām būtnēm, bet tieši Hathas jogas metodes- no Šivas. Mahasīdus atzina kā budisma, tā ari hinduisma tradīcijās, bet viņi, acīmredzot bija vienaldzīgi pret ierastajām reliģijām un strādāja pamatā praktiski. Ir liecības par to, ka Matsendra bija budist un dibināja tantras sektu.

Daudzi rietumu ceļotaji, kuriem palaimējās Indijā satikt īstu hatha jogu, liecina, ka jogs 80-90 gadu vecumā izskatās kā 30-40 gadu vecs un ir spējīgs dzīvot līdz ārkārtīgi lielam vecumam tāpēc, ka spēj “pārlādēt” savu dzīvības enerģiju.

Tajā pašā laika jogam nav pašmērķis sasniegt lielu vecumu. Slimā ķermenī ir ļoti grūti attīstīt apzinīgumu, tādēļ visupirms mums ir jaapzina tie spēki, kas mūsos mīt, un jāiemācās ar tiem rīkoties, lai ķermenis nevarētu bremzēt mūsu attīstību.

Veselība ir kā “dabiska” dzīvība, bet slimība- kā “nedabiska” dzīvība. Civilizācija mūs ir novirzījusi nedabiskas dzīvības ceļos. Mēs neēdam, neelpojam, berikojamies dabiski. Hatha joga māca to visu darīt pareizi. Tas, kurš sekos Hatha jogas metodēm un norādijumiem, nekad neslimos.

Jau pirms 6000 gadiem Hatha jogas speciālisti zināja par mikrobu eksistenci un saprata, ka cīnīties ar tiem nevar tas, kuram ir pazemināta pretošanās spēja vai tas, kurš sevi ir attiecīgi ievirzījis.

Hathas jogi māca: tā kā mēs paši esam slimības iemesls, mums arī jāmāk pašiem ārstēt savu ķermeni. Guru mums var palīdzēt ieraudzīt iemeslus, bet tie jānovērš mums pašiem.

Hatha joga mums māca saglabāt vai uzturēt kārtībā apkārtējo vidi, kas savukārt atspoguļojas mūsos, vai gadījumā, ja esam grēkojusi attiecībā pret savu veselību, atgriezt mums savu fizisko veselību, jo slims cilvēks kļūst nasta gan sev, gan citiem un tuviniekiem.

Hatha joga uzskata, ka starp cilvēka psihi un ķermeni jāvalda labām, harmoniskām attiecībām. Ja tavu rīcību rosina nesavtīga, neegoistiska rīcība, gars būs līdzsvarots un vesels. Tas ir arī fiziskās veselības pamats. Tamdēļ slimību ārstēšanai un novēršanai ir jāsākās no psihes.

Patandžali piemin astoņas jogas pamatpakāpes: Jama, Nijama, Asana, Pranajam, Pratjahara, Dharana, Dhjana, Samadhi.

Tās ir kā veselā daļas, bet apgūt tās var paralēli. Tas nozīmē, ka, piemēram, ar asanu praksi (trešo pakāpi) var sakt nodarboties uzreiz, bet, lai rezultāti būtu labāki vēlams pieversties ar Jamas un Nijamas praksei.

Vienā vārdā- viena pakāpe balsta otru un gala rezultāts nebūs sasniedzams, ja netiks apgūtas visas.