Asi un vani
Šīs divas tautas ir bieži pieminētas islandiešu sāgās un tamdēļ vien pamatoti radās jautājums- vai tās ir reālas vai ir izdomātas? Lai uz šo jautājumu rastu atbildi, vispirms radās doma piemērot vārdu vani kādai no tautām, kuras Eiropas teritorija bija pazīstamas ar vārdu vai nu vani, vai vanti, vendi vai venti, vai veneti. Eiropas dienvidos tādi ir Ziemeļitālijā. Varbūt tie ir tie paši, kuru vārdā tika nosaukta Venēcija? Katrā ziņā šīs pilsētas nosaukuma vārdsakne arī ir vārds, kas radniecīgs vārdam vani. Pārapdzīvotības dēļ kādreiz (orientējoši mūsu ēras sākumā) pametuši tagadējas Itālijas teritoriju, viņi devās uz ziemeļiem.
Ko šaja pat laikā dara otri noslēpumainie sirotāji- asi? Un kur? Mēs savas kultūras kontekstā sāksim ar to, ka salīdzināsim asus (vārda dēļ) ar Tacita pieminētajiem aistiem.
Jānis Endzelīns pieņēma, ka Tacits informāciju par aistiešiem ir ieguvis kaut kur Skandināvijā, kur tādā vārdā (somu- austurrike) apzīmētas tautas austrumos. Tādējādi mums ir jāpamana līdzība starp vārdiem aisti un austrumi. Tādā veidā mēs varam meklēt tautu, kas atrodas austrumos vai ir nākusi kaut kur no austrumiem.
Tās ir austrumu tautas. Kur meklēt? Krievu pētnieks V. Ščerbakovs atgādina, ka senajā pasaulē ļoti bieži apdzīvotās vietās galvaspilsētu sauca tajā pašā vārdā kā valsti vai teritoriju, kurā dzīvoja tauta, kuras centrs atrodas galvaspilsētā. Tāpēc būtu meklējama vieta kaut kur austrumos, kur līdzīgā vārdā būtu nosaukta gan pilsēta, gan lielāka teritorija. V. Ščerbakovs izvēlējās Āziju (kuras vārds ir līdzīgs asu vārdam, vienīgi saprotot, ka ģeogrāfiski tā nav tagadējā Āzijas teritorija, bet tikai neliels gabals no tās) un pilsētu, kuras tagadējais nosaukums ir Ašhabada (ņemot vērā, ka šis vārds ir saliktenis no divām daļām- Ašha un Bada; Bada nozīmē pilsēta, bet uz to, ko nozīmē pirmā vārddaļa nav vienas atbildes). Tātad Āzija un Ašhabada.
Tagad Ašhabadas teritorijā būtu jāmeklē kaut kādas liecības, kas apliecinātu asu klātbūtni. Meklējumi izrādījās veiksmīgi, un V. Ščerbakovs, balstoties uz arheoloģiskajiem izrakumiem, piedāvāja šādu versiju.- Neilgi pirms jaunās ēras sākuma vietā, kura atrodas nosauktajās koordinātās, bija Partas valsts, kuras garīgais centrs saucās Nisa un galvenais templis- Valhalle.
Valsti pārvaldīja leģendārs valdnieks, vārdā Odins. Odinam tika pareģots, ka mūža otrajā pusē viņš kļūs par pasaules ziemeļdaļas valdnieku. Odins tam ticēja, un, kad viņa vecums tuvojās pusmūžam, viņš sapulcēja savu tautu un devās apsolītās zemes virzienā.
Ceļā ik pa brīdim kāda tautiešu grupiņa atdalījās, lai paliktu uz dzīvi tur, kur nokļuvuši, izveidojot apdzīvotas vietas ar tiem pašiem vietvārdu nosaukumiem kādi bija viņu dzimtenē. Odins devās ne gluži uz ziemeļiem, bet drīzāk ziemeļrietumu virzienā, izejot cauri Baltijas zemēm un nonākot līdz Skandināvijai, kur viņa gaitas beidzās, un laika gaitā viņš kļuva par tik leģendāru personību, ka tika ierindots dievu kārtā. Dānijā par pārvaldnieku bija kļuvis viņa piektais bērns Skolds. Zviedrijā viņu galvaspilsēta bija Sigtuna.
Tik tālu asi mūs varētu arī neinteresēt, bet šajā pasākumā ir šis tas, kas var mums noderēt. V. Ščerbakovs min faktu, ka šie Odina asi ir devušies savā garajā ceļā aptuveni tajā pašā laikā, kad savu ceļu uz ziemeļiem sāka Trāķiešu zemes iedzīvotāji ar vārdu, kas līdzinās vanu vārdam. Kaut kur Polijas un Lietuvas robežzonā abi satikās un sākās ilgstošas militāras sadursmes. Beidzot saprotot, ka ne viens, ne otrs virsroku negūs, abas puses izlīga mieru un devās turpmākajā ceļā kopā. Kā šis ceļojums varētu izskatīties, piemēram, mūsu kartē? Jā, mēs zinām, ka starp baltu ciltīm, kuras ienāca Latvijas teritorijā no dienvidiem, bija cilts ar vārdu Bārtieši. Tagad atcerēsimies valsts vārdu no kuras nāca Odina tauta. Kā to sauca?- Parta. Parta un Bārta, Vai šie vārdi nav tuvi? Tagadējā Latvijas kartē ne pārāk tālu no Bārtas ir vēl kāds šajā stāstā dzirdēts vietvārds, vismaz radniecīgs dzirdētajam. Tā ir Nīca. Atcerēsimies, ka Partas garīgais centrs bija vieta ar nosaukumu Nisa. Nisa un Nīca. Tāpat kā Parta un Bārta. Un līdzās - kā tur, tā te. Vai ar to pietiek? Nu labi, pameklēsim vēl kādus papildu argumentus. Ko mēs vēl zinām?
Piemēram to, ka Nisā atradās templis Valhalle. Vai tādu varam atrast kaut kur līdzās? Tieši ar tādu nosaukumu varbūt arī ne. Bet mēs varam sadalīt vārdu Valhalle divās daļās un iegūsim salikteni, kas sastāvēs no vārda Vall un halle. Vārdam Vall radniecīgs varētu būt mūsu mitoloģiskā tēla Velna vai Vella vārdam. Savukārt vārdu halle iztulkosim tā, ka mūsdienas to arī darītu. Halle - zāle vai kas tamlīdzīgs. Tādējādi tā ir Velna zāle. Bet varbūt Velna ala? Pameklēsim? Un turpat Kurzemē vietu ar nosaukumu Valgale (varbūt- Valhalle) un tur ala, kas tā arī saucas - Velna ala. Valgale ar Velna alu. Nu tikpat kā Valhalle ar savu templi. Tā nu mums ir jau trīs sakritības- Bārta - Parta, Nīca - Nisa un Velna ala - Valgale - Valhalle. Par maz. Pameklēsim tālāk. Ko zinām vēl?
Varbūt to, ka pēc lielajām sadursmēm Odina tautieši devās tālāk kopā ar vaniem. Vai tie atrodami mūsu apskatītajās vietās? Tiem taču vajadzētu būt līdzās. Vani. Bet varbūt venti, ventiņi, vendi? Un Ventspils un Venta? Bet varbūt tā ir tikai sakritība. Tas nekas, ka ceturtā vienkopus. Tā ir tikai sakritība?
Līdzīgi kā situācijā ar grieķu mistērijām, arī ziņas par Odina mācību līdz mūsdienām nonākušas stipri vien deformētā veidā. Ir uzklājušies vēlāku laiku uzslāņojumi, un oriģinālo kodolu, iespējams, nekad vairs neuzzināsim. Mēs jau vienojāmies iepriekš, ka nevajadzētu tik daudz interesēties par kādas mācības oriģinālo kodolu, kas tīrā veidā darbojies kaut kur senatnē, bet gan par to, ko tas ir spējis izaudzēt. Mums ir jāinteresējas par katras konkrētās mācības dzīvotspēju.
Topic: Asi un vani
No comments found.