Ēna
Dante Dievišķajā komēdijā bija pieminēts fakts, ka dzīvo mirušo valstībā var atpazīt pēc tā ēnas. Dzīvam cilvēkam ir ēna. Savā ziņā tas noslēdz laiku mākslā kurš pastāvēja pirms renesanses laikmeta. Protams te dominējoši ir runa par glezniecību, jo viens no jaunumiem, kurš ienāca renesanses laika glezniecībā un kurš ļāva rasties apjomu glezniecībai saistījās ar ēnas legalizēšanu. Citiem vārdiem runājot- ar renesanses laiku glezniecība sāka gleznot ēnas, kas deva iespēju figūrām iegūt apjomu. Bez ēnu mākslai bija savs filozofisks pamatojums, kuram bija teoloģiska izcelsme- attēloti tika pamatā sakrālie bibliskie personāži, tie, kuru tīrība nav apšaubāma. Un kā lai tādam pievieno ēnas pusi?
Doma par to, ka sakrālie tēli ir atdalāmi no ēnas, no negatīva, ir sastopama arī senāku laiku mācībās. To, piemēram mēs varam pamanīt Zaratustras mācībā, kura bija viena no pirmajām, kura runāja par negatīvā atdalīšanu no pozitīvā. Un nav izslēdzams, ka arī Rietumeiropas viduslaiku māksla ir netieši (piemēram ar manihejiešu sektu palīdzību) izjutusi Zaratustras mācības iespaidu.
Vēl citos laikos filozofiju par ēnu varam atrast ķīniešu filozofa Džuandzi darbos, kurš rakstīja par nepieciešamību uztvert ēnu kā dabīgu cilvēka daļu, kuru nav iespējams atdalīt no personības veseluma. Te Ķīnā Džuandzi faktiski nebija unikāls un būtībā ēnas un gaismas filozofiju varam atrast daoisma mācībā par Iņ un Jan spēku savstarpējām attiecībām.
Divdesmitajā gadsimtā Rietumeiropā ēnas filozofiju pieminēja daudzi mākslinieki un filozofi, bet visbiežāk pieminētā laikam jau ir Junga ēnu teorija, kurš rakstīja par to, ka ēna ir tā cilvēka es daļa no kuras viņš grib atdalīties. Šis termins ietver sevī to no kā mēs katrs gribam atdalīties, izvairīties, atteikties utt. Tas ir tas, ap kuru veidojas mūsu psihes problēmas, nospiestība utt. Tajā pat laikā tā ir daļa ar kuru mums ir jārēķinās un no kuras mēs nevaram atteikties.
Savā ziņā šo ideju varam salīdzināt ar opozīcijas problēmu, kāda ir aktuāla mūsdienās. Slimojot ar lieku karošanas kāri pret visu sliktu mēs nepamanām, ka karojot pret šo slikto mēs ar to jau esam to ieskaitījuši kā sava es daļu.- Mēs deformējam sava es iespējas oponējot kādam...
Topic: Ēna
No comments found.